Gardi (Garde). Šādi nodēvēta apdzīvota vieta ar pili pirmo reizi dokumentos minēta 1253. gadā – Kuršu zemes dienvidu apgabalu dalībās Kuršu bīskapa un Vācijas ordeņa starpā. XIII gadsimtam raksturīgs ceļu un ielu tīkls tur saglabājies līdz pat šai dienai. Kad 1417. gadā tika dibināta Žemaišu bīskapija, Vītauts Lielais (Vytautas Didysis) Gardu apdzīvoto vietu uzdāvināja Žemaišu bīskapam. XVI gs. Gardu aizsardzības pils vietā tika uzbūvēta Sv. Jāņa Kristītāja (Šv. Jono Krikštytojo) kapela.
1637.–1639. g. ar bīskapa Jurģa Tiškeviča (Jurgis Tiškevičius) iniciatīvu Gardos tika uzbūvētas 19 kapeliņas, simbolizējošas Krusta ceļu (krusta ceļa pieturpunkti dēvēti arī par kalvarijām – nosaukums atvedināts no Kalvarija jeb Golgāta kalna Jeruzālemē, uz kura tika sists krustā Jēzus Kristus). Tieši J. Tiškeviča centieni padarīja Gardus slavenus tālu aiz Lietuvas robežām. Viņš, kā Abu Tautu Republikas valdnieka Vladislava sūtnis, bija aizdevies uz Romu pie pāvesta Urbana VIII, kurš pēc vairākiem gadiem (1644. g.) Gardu Krusta ceļa kapelām piešķīra vispārējo grēku piedošanas statusu. No Romas uz Gardiem tika atvesta Svētās Marijas Magdalēnas ar zīdaini glezna, kas vēl XVII gs. sāka kļūt populāra ar brīnumainām labdarībām, kas pievilināja arvien vairāk svētceļnieku. Brīnumi tika pierakstīti atsevišķā grāmatā. Žēl, ka līdz mūsdienām tā nav saglabājusies.
Piligrimu iecienīto vietu tika piedāvāts nodēvēt par Jauno Jeruzalemi. Tomēr, ilgā laika posmā, pilsētiņa saauga ar citu nosaukumu: Žemaišu Kalvarija.
Pāvests Jānis Paulis II 1988. gadā Žemaišu Kalvarijas baznīcu iecēla baziliku rangā. Vēstulē bīskapiem viņš ir rakstījis “Svētā Jaunava, Žēlsirdīgā Māte, sevišķi tiek godāta un mīlēta Viļņas Aušras vārtu (Aušros vartai) un citās Lietuvas svētnīcās: Šilavā (Šilava), Žemaišu Kalvarijā, Krekenavā (Krekenava), Privašūnos (Pivašiūnai)”.
2006. gadā brīnumaino Svētākās Marijas Magdalēnas ar zīdaini gleznu izrotāja kroņi, kuras iesvētīja pāvests Benedikts XVI.
Vispārējās grēksūdzes šajā pilsētiņā norisinās kopš 1639. gada. Līdz šim katru gadu jūlijā desmitiem tūkstošu piligrimu no Lietuvas un ārvalstīm ierodas Lielajās Žemaišu Kalvarijas grēku piedošanās, kas saglabājušas arhaiskas žemaišu tradīcijas. Viena no tādām Žemaišu kultūras mantojuma tradīcijām – grēksūdžu laikā svētceļnieku dziedamie Žemaišu Kalvarijas Kalnu dziedājumi, dēvēti arī īsāk – vienkārši par Kalniem. Mūsdienās Kalni tiek dziedāti Žemaitijā un apstāvēšanas, tāpat gavēņa laikā.
